Skapis pilns. Un beidzot ir ko vilkt.

Kopš kursa pabeigšanas ir pagājuši, man šķiet, jau vairāk nekā 4 gadi, bet tā principus es joprojām diendienā izmantoju. Tieši tas man šķiet lieliski, ka apgūtais materiāls nevis jau pēc 3 mēnešiem ir aizmirsies vai reālajā dzīvē nav pielietojams, bet ir nosēdies prātā un tie principi jau automātiski tiek likti lietā. Es redzu vēl nebijušas kombinācijas saviem esošajiem apģērbiem, es vairs nesēžu un visu laiku nemeklēju jaunas drēbes, nenāku katru mēnesi no Humanas eiro dienām ar pilniem maisiem, lai tāpat cīnītos ar domām, ka īsti nav ko vilkt. Tagad ir sajūta, ka no sava skapja iegūstu vairāk nekā pirms tam un arī jūtos daudz pārliecinātāka par savu apģērbu. Vairs nav tā, ka, ieraugot kādu citu forši saģērbušos cilvēku, es fiksi veru vaļā interneta veikalu un mēģinu atrast to pašu drēbi. Es no sirds papriecājos par skaistu kombināciju vai konkrētu elementu un izfiltrēju, kas man tur patika un kā es to varu atveidot ar to, kas man jau ir, vai arī saprotu, ka man patīk, kā tas izskatās uz citiem, bet pašai priekš sevis tā nav mana sajūta. Mans maciņš jūtas pasargāts un es daudz mazāk lieki tērēju laiku meklējumos, un tajā pašā laikā vairāk baudu to, kas man ir un praktiski ir zuduši tie pirkumi, kurus nožēloju un kuri stāv skapī ar birkām. Tā ka liels Tev paldies Laura!

Man ir mainījies domu gājiens, izvērtējot apģērbu, kas man der, un izveidojusies lielāka sevis pieņemšana.

Sapratu, cik maz patiesībā ir vajadzīgs.

Manu ikdienu atvieglo tas, ka skapī ir tikai drēbes, kas tiešām der un patīk.

Līdz šim es pilnīgi godīgi uzskatīju, ka, ja man būtu vairāk līdzekļu, es spētu sasniegt to garderobes “piepildījuma” jeb “pabeigtības” sajūtu, kad liksies, ka nu man ir viss nepieciešamais, lai izskatītos tā, kā vēlos. Un dzīšanās pēc šīs sajūtas nogurdināja.

Tagad es apzinos, ka drīkstu nebūt tik praktiska un citiem ērta savā izskatā. Mans mūžīgais saraksts “ja vien man būtu arī šī lieta..” ir pārvērties par “es skaidri zinu, ka man vajag tieši šo un šo, un viss – varu par šo galvu vairs nelauzīt”!

Patiesībā šis nebija darbs tikai ar drēbju skapi, šī bija terapija.